Laipni aicināti!

Licencētā kompānija "Priednieki 2"
Kaitēkļu iznīcināšana

DEZINSEKCIJA – sinantropo (ar cilvēka dzīves vidi saistīto) kukaiņu iznīcināšana un kontrole.



Bieži mūsu potenciālie klienti uzdod mums jautājumus:

Kāpēc agrāk pēc labas prusaku dezinsekcijas, tie nebija objektā manāmi gadu vai ilgāk, bet tagad viņi parādās jau pēc 3 – 4 mēnešiem vai vēl agrāk?
Līdz ar globalizācijas attīstību, ievērojami palielinājies kukaiņu izplatības ātrums, sarežģītāki kļuvuši to izplatības ceļi. Konteineros un kastēs ar precēm tie šķērso okeānus un kontinentus, pārbrauc no uzņēmumu noliktavām uz veikaliem, ofisiem, slimnīcām, bērnu iestādēm. Kopā ar pirkumiem atceļo no veikaliem uz dzīvokļiem.

Mūsdienīgi celtniecības, remonta veidi (sendviču tipa sienas – siltumizolācijas un riģipša kārtas) pārvērš celtnes par inkubatoru kukaiņiem un apgrūtina dezinsekciju.

Agrāk telpu apdzīvotība ar kukaiņiem galvenokārt bija atkarīga no to vairošanās ātruma, un šis process ilga 1 – 2 gadi, atkarībā no iepriekšējās apstrādes kvalitātes. Tagad šis laiks ir ievērojami samazinājies – cilvēks atved kukaiņus pie sevis ar precēm un produktiem.

Kādas dezinsekcijas metodes mēs varam Jums piedāvāt?

· ULV jeb ultrasīku apsmidzināšanu

· Aerosola tipa apsmidzināšanu

· Apstrādi ar gēlu

· Izmantot ēsmu – diskus

· Izmantot mehāniskās lipīgās lamatas ar feromonu pielietojumu



Atkarībā no situācijas objektā, tiks izmantota kāda no metodēm, bet vairumā gadījumu tās tiek kombinētas, lai panāktu vēlamo rezultātu. Mūsu eksperts piemeklēs Jūsu objektam vispiemērotāko variantu.

Ko darīt, ja sienu, griestu, grīdu konstrukcija sarežģī situāciju objektā?

Mūsu eksperti sniegs Jums rekomendācijas, kā samazināt šādu konstrukciju negatīvo ietekmi uz ēkas ekspluatācijas higiēniskajiem aspektiem. Labāk griezties pie mums pēc padoma jau celtniecības vai remontdarbu laikā, tad aizsardzības nodrošināšana pret grauzējiem un kukaiņiem būs vienkāršāka un lētāka. Šādā gadījumā, ēkas ekspluatācijas periodā, kukaiņu izplatīšanās pa telpām būs ierobežota, dezinsekcijas veikšana - vieglāka un rezultātā arī lētāka.

Kas ir plānveida dezinsekcija?

Objektos, kur notiek bieža preču ievešana, mērķtiecīgi ir veikt plānveida dezinsekciju. Šādā gadījumā pie objekta piesaistītais speciālists veic tā apsekošanu 2 – 3 reizes mēnesī un veic apstrādi pie pirmo kukaiņu esamības pazīmju konstatēšanas, neļaujot tiem izplatīties lielākā teritorijā.

Bieži tas atļauj pielietot saudzējošākas apstrādes metodes, klientam vieglāka un vienkāršāka ir objekta sagatavošana apstrādei, ir augstāks objekta vispārējais līmenis.

No kādiem kukaiņiem mēs attīrīsim Jūsu objektu?

No:

· prusakiem

· blusām

· mušām

· kodēm

· lapsenēm u.c.

Preparāti, kurus mēs pielietojam, ir atļauti pielietot Latvijā

Jums būs visu nepieciešamo dokumentu pakete

Mūsu darbības galvenie principi:

· Efektivitāte

· Klientu drošība

· Apkārtējās vides aizsardzība



DERATIZĀCIJA– grauzēju iznīcināšana un kontrole

Pēc Vispasaules Veselības Organizācijas datiem, visefektīvākā stratēģija grauzēju kontrolei ir apvienojot:

Proaktīvo pieeju – grauzēji ar specializēta dienesta palīdzību tiek atklāti un iznīcināti pirms telpu lietotājs pats tos ir pamanījis,

Aktīvo pieeju – deratizācijas veikšana pēc informācijas saņemšanas no telpu lietotāja.

Nepieciešams ļoti labi pārzināt grauzēju bioloģiju, to uzvedības īpatnības, apkārtējās teritorijas apdzīvotību, deratizācijas metodiku un to iznīcināšanas preparātus, lai ātri un pilnībā attīrītu objektu no grauzējiem.

Vajag profesionāli veikt pastāvīgu monitoringu un iznīcināt grauzējus, tiklīdz tie iekļuvuši objektā, nepieļaujot tā apdzīvotību ar grauzējiem.

Grauzēju bioloģiskās īpatnības ir tādas, ka nav iespējams no tiem pilnība atbrīvot objektu veicot tikai vienu tā apstrādi. Nepieciešams ilgstošs darbs objektā, atkarībā no tā apdzīvotības ar grauzējiem līmeņa, tā sanitārā un apkārtējās teritorijas stāvokļa.

Apmeklējot objektu, atkarībā no tā profila, lieluma, apkārtnes, sanitāri – tehniskā stāvokļa, grauzēju apdzīvotības līmeņa, mūsu menedžeris varēs piedāvāt Jums 3 deratizācijas pakalpojumu kategorijas:


Kategorija A

1.) Objekta apkalpošana klienta izvēlētajā laikā (darba laikā vai ārpus darba laika)

2.) Objekta apmeklējumu biežums pēc nepieciešamības, atkarībā no situācijas objektā, bet ne retāk
kā 1 reizi nedēļā.

3.) Objekta apmeklējumu bie˛ums pēc nepieciešamības, atkarībā no situācijas objektā, bet ne retāk
kā 1 reizi nedēļā.

4.) Klientu ziņojumu un vēlmju izpilde 1 diennakts laikā.

5.) Klienta nodrošināšana
ar konsultācijām visos higiēnas jautājumos.

Kategorija B

1.) Objekta apkalpošana darba laikā (no pl. 9.00 – 17.00)

2.) Objekta apmeklējumu biežums pēc nepieciešamības, atkarībā no situācijas objektā, bet ne retāk
kā 1 reizi 2 nedēļās.

3.) Klienta apgāde ar dokumentāciju ko nosaka MK noteikumi “dezinfekcijas, dezinfekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība”.

4.) Klientu ziņojumu izpilde 2 darba dienu laikā.


Kategorija C

1.) Objekta apkalpošana tikai darba laikā.

2.) Objekta apdzīvotības ar grauzējiem monitorings un klienta informēšana 1 reizi mēnesī.

3.) Grauzēju iznīcināšana pēc klienta pieprasījuma ar pakalpojuma apmaksu pēc atsevišķa rēķina.

4.) Dokumentācija klientam: līgums, licence, objekta deratizācijas karte.

5.) Klientu ziņojumu izpilde 3 darbadienu laikā.

Mūsu sadarbības partneri





Āderu precīza noteikšana


Escort service pieaugušajiem



Atpūta pēc 18 sievietēm un vīriešiem un vienkārši labas atpūtas cienītājiem





Artēzisko aku urbšana Ūdens spices uzstādīšana dziļurbuma aprīkošana





Bezmaksas casino spēles




kazino spēles


Aku urbsana udens spice


Dezinfekcija

Profilaktiskās dezinfekcijas pasākumu kompleksa mērķis ir atbrīvot no patogēniem mikroorgānismiem

* ārstniecisko iestāžu telpas un aprīkojumu;
* uzņemumus, kuru darbība saistīta ar pārtikas apriti;
* transportlīdzekļus (automašīnas, kuras pārved pārtiku, dzelzceļa vagonus);
* biroja, ražošanas un dzīvojamas telpas.

Dezinfekcija var būt veikta ar ķīmisko dezinfektantu palīdzību, kuru pielietošana ir atļauta Latvijas teritorijā, kā arī ar baktericīdo lampu palīdzību.




Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 27.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību, kā arī minēto pasākumu finansēšanas kārtību un prasības attiecībā uz to amatpersonu un darbinieku kvalifikāciju, kuri veic minētos pasākumus.
2. Dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju infekcijas slimības perēklī organizē amatpersona ar medicīnisko izglītību, citos gadījumos — persona ar medicīnisko, veterināro, biologa vai ķīmiķa izglītību. Dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju veic apmācītas personas — dezinfektori (izņemot gadījumus, ja to veic iedzīvotāji pašu spēkiem), bet uz kuģiem reisa laikā — apmācīti kuģa apkalpes locekļi (turpmāk — izpildītājs). Izpildītāju mācību pamatprogrammu apstiprina veselības ministrs.
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
3. Ja dezinfekcijā, dezinsekcijā vai deratizācijā tiek izmantoti preparāti, kas satur ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus, kuri, pat mazās devās nonākot organismā vai nokļūstot vidē, var kaitēt cilvēka veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi (turpmāk — bīstams preparāts), izpildītājs iegādātos un izmantotos bīstamos preparātus uzskaita dezinfekcijā, dezinsekcijā un deratizācijā izmantojamo bīstamo preparātu uzskaites žurnālā (1.pielikums).
4. Izmantojot dezinfekcijā, dezinsekcijā un deratizācijā bīstamos preparātus, izpildītājs stingri ievēro ražotāja izstrādātās attiecīgo preparātu lietošanas instrukcijas.
5. Izpildītājs ir atbildīgs par to, lai dezinfekcija, dezinsekcija un deratizācija nenodarītu kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai, īpašumam vai videi.
6. Sagatavojot dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļu darba šķīdumus un veicot dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju, izpildītājs lieto bīstamā preparāta drošības datu lapā noteiktos nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus (piemēram, aizsargtērpu, cimdus, respiratoru).
II. Dezinfekcija, dezinsekcija un deratizācija infekcijas slimības perēklī
7. Infekcijas slimības perēklī kārtējās dezinfekcijas (ikdienas dezinfekcijas vai atkārtotas dezinfekcijas) nepieciešamību un veidu nosaka ārstniecības persona, kas diagnosticējusi infekcijas slimību.
8. Infekcijas slimības perēklī kārtējo dezinfekciju veic:

8.1. līdz infekciozās personas hospitalizācijai;

8.2. ja infekciozā persona ārstējas mājās, — līdz brīdim, kad tā vairs nav infekcioza.
9. Ja infekciozā persona ārstējas mājās, pēc ārstniecības personas norādījuma kārtējo dezinfekciju veic iedzīvotāji pašu spēkiem un par pašu līdzekļiem, lietojot fizikālās (piemēram, gludināšana, vārīšana) un mehāniskās (piemēram, mazgāšana, telpu vēdināšana) dezinfekcijas metodes un sadzīves ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus.
10. Infekcijas slimības perēklī noslēguma dezinfekcija (pēc infekciozās personas hospitalizācijas, pārvietošanas, izveseļošanās vai nāves) vai noslēguma dezinfekcija kopā ar dezinsekciju vai deratizāciju jāveic, ja diagnosticētā infekcijas slimība ir iekļauta veselības ministra apstiprinātā sarakstā.
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
11. Ja attiecīgā infekcijas slimība ir iekļauta šo noteikumu 10.punktā minētajā sarakstā, noslēguma dezinfekciju nodrošina Sabiedrības veselības dienesta teritoriālā institūcija un to finansē no Veselības ministrijai paredzētās valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
12. Sabiedrības veselības dienesta teritoriālā institūcija nodrošina noslēguma dezinfekciju pēc tam, kad veselības ministra noteiktajā kārtībā saņemts pieteikums no ārstniecības personas, kura diagnosticējusi infekcijas slimību (vai izdalījusi infekcijas slimības ierosinātāju no vides objekta).
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
13. Ja attiecīgā infekcijas slimība ir iekļauta šo noteikumu 10.punktā minētajā sarakstā, infekcijas slimības perēklī, kurā konstatēti kaitīgie posmkāji (infekcijas slimību izraisītāju pārnēsātāji) un grauzēji, dezinsekciju un deratizāciju nodrošina Sabiedrības veselības dienesta teritoriālā institūcija un to finansē no Veselības ministrijai paredzētās valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)
III. Dezinsekcija un deratizācija
14. Visām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, kā arī namīpašniekiem (turpmāk — īpašnieks) ir pienākums uzturēt to īpašumā vai lietošanā esošos objektus un teritorijas higiēnas prasībām atbilstošā stāvoklī, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu, un nepieļaut to ieviešanos.
15. Dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi ietver kaitīgo posmkāju un grauzēju mitināšanās, barošanās un pārvietošanās vietu noteikšanu, kaitīgo posmkāju un grauzēju eksistencei labvēlīgu apstākļu konstatēšanu un ieteikumu sagatavošanu to novēršanai, kā arī kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu.
16. Izpildītājam aizliegts atbaidīt kaitīgos posmkājus un grauzējus ar fizikāliem vai ķīmiskiem līdzekļiem. Kaitīgos posmkājus un grauzējus atļauts iznīcināt, tikai lietojot ķīmiskās vielas vai mehāniskos līdzekļus.
17. Izpildītājs sniedz īpašniekam informāciju par izmantotajiem bīstamajiem preparātiem un to daudzumu.
18. Visus dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus izpildītājs dokumentē objekta dezinsekcijas kartē (2.pielikums) un objekta deratizācijas kartē (3.pielikums) divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie īpašnieka, bet otrs — pie izpildītāja.
IV. Noslēguma jautājumi
19. Līdz Sabiedrības veselības dienesta izveidošanai tā teritoriālo institūciju funkcijas pilda teritoriālie vides veselības centri.
20. Noteikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

Zaļa cīņa pret kaitēkļiem




Aizvien biežāk cilvēki aizdomājas par dzīvi un sadzīvi bez ķīmijas – tāpat jau gana daudz viss saķīmiķots un sagandēts. Arī dārzā. Varbūt šogad pamēģināsim iztikt bez veikalos nopērkamajiem augu aizsardzības līdzekļiem un cīņā ar dažādiem zaļo augu nedraugiem izlīdzēties ar tautas metodēm?
Tā sauktās bioloģiskās metodes gan noderīgākas nelielos dārziņos, jo ne vienmēr dažādiem kukaiņiem un augu slimībām šie tautas līdzekļi šķiet gana bīstami un iedarbīgi. Taču dažas receptes noteikti ir tā vērtas, lai katrs no mums pamēģinātu un atzītu par gana labu esam.
Pat liela mēroga bioloģiskajā lauksaimniecībā pavisam bez ķīmijas vis neiztikt: kaitēkļus pievilina vai atbaida noteiktas augu izdalītās ķīmiskās vielas, to dabiskie vai sintētiskie produkti, augu fitoncīdi un mikrobioloģisko produktu lietošana pret citiem organismiem. Pavisam bioloģiskas, taču ļoti laikietilpīgas un darbietilpīgas kaitēkļu apkarošanas metodes ir tos savākt, izķert vai nosist (ar ultravioleto staru u.c. lampām), art, rakt, apstrādāt augsni, izvietot augsnē dažādas kaitēkļu ķeramierīces, slazdus, līmes joslas vai vairogus, izmantot ultraskaņas ģeneratorus vai elektromagnētisko lauku; augus pārklāt ar tīkliem un tādā veidā tos aizsargāt no visu veidu kaitēkļiem, ja vien to jau nav augsnē.

Drošāk, bet ne pavisam
Tautas praksē jau sen zināmi līdzekļi, kas kaitēkļus atbaida. Jau mūsu vecmāmiņas starp zemeņu dobēm, kāpostu rindām un citiem dārzeņiem sēja vai stādīja samtenes, ķiplokus, kliņģerītes, tabaku, kaņepes, piparus, papriku. Protams, šo metodi var gan slavēt, gan apšaubīt: dārza rindstarpās sastādītie augi apgrūtina augu un augsnes kopšanu, un par simtprocentīgu efektivitāti arī neviens nerunā.
Peļveida grauzēju un zemesvēžu atbaidīšanai parasti lieto plūškoka, suņumētras zarus un lapas, nomizotus alkšņu zarus; platībās, kuras skārusi ogu nematode, augsnē ierok un stāda samtenes. Visu nupat minēto augu izdalītās vielas (galvenokārt ēteriskās eļļas, glikozīdi, miecvielas u.c. vielas) var atbaidīt tikai noteiktu dzīvnieku sugu nelielā skaitā, bet par īstām cīnītājām tās nosaukt nevar.

Receptes pret kukaiņiem
Kad ieraugām kaitēkļus, augu apsmidzināšanai vai apliešanai var lietot dažādu augu novilkumus un novārījumus. Visi augu novilkumi vai uzlējumi galvenokārt domāti sūcējkaitēkļu apkarošanai, ērču un tauriņu kāpuru iznīdēšanai, kas dzīvo uz augiem. Izturīgākos kukaiņus, piemēram, Kolorado vaboles, ar tiem gan neaizbaidīt. Augu novārījumi vai novilkumi tāpat neietekmē augu kaitēkļus, kas atrodas augsnē, un tos, kuri attīstās pumpuros vai stublājos.
Grūti ieteikt precīzas augu novārījumu vai novilkumu devas, jo parasti jau nav zināma šo augu šķīdumā esošo vielu koncentrācija un sastāvs. Katrs savāktais augs no tā augšanas vietas un ievākšanas laika var saturēt dažādas ne vienmēr līdzvērtīgas darbīgās vielas. Ir augi, kuriem šīs aktīvās vielas veidojas tikai zināmā veģetācijas periodā – tad tās vairāk ir ziedos, saknēs vai lapās. Ļoti riskanta ir indīgo augu – struteņu, velnābola, bebrukārkliņa – novilkumu gatavošana un lietošana.
Sīpolu mizas
(200 g/10 l). Uzlej siltu ūdeni, mērcē 4–5 dienas. Koncentrātu atšķaida 1:2.
Asie pipari
(1 kg zaļi, 0,5 kg kaltēti/10 l). Piparus 2 dienas mērcē, tad vāra. 0,5 l koncentrāta atšķaida ar 10 l ūdens un pievieno 40 g ziepju (zaļās vai veļas ziepes).
Pelašķi
(80 g/10 l). Aplej ar karstu ūdeni un mērcē 2 dienas vai vāra 30 minūtes. Koncentrātam var pievienot ziepes.
Pienenes
(300 g sakņu, 400 g lapu/10 l). Aplej ar karstu ūdeni, ļauj ievilkties 2–3 stundas.
Citrusaugļu mizas
(30 g/1 l). Tumšā vietā mērcē 5–6 dienas.
Kumelītes
(1 kg/10 l). Diennakti mērcē siltā ūdenī, koncentrātu atšķaida 1:3, var pievienot ziepes.
Ķiploki
(100–150 g lapu un mizu/10 l; 0,5–1 kg samaltu daiviņu/10 l). Aplej ar ūdeni, tur 2–3 dienas. Koncentrātu lieto, atšķaidot 1:3.
Tabaka
(400 g/10 l). Mērcē 2 dienas, koncentrātu atšķaida 1:2, uz 10 l ūdens pievieno 40 g ziepju.
Tomāti
(4 kg/10 l). Vāra 30 minūtes, koncentrātu atšķaida 1:3.
Kartupeļu laksti
(1,2 kg/10 l). Mērcē 3 stundas, lieto kopā ar ziepēm.
Ziepjūdeni, kam pievienota soda vai pelnūdens, iesaka lietot, ja augiem piemetusies miltrasa.

Līdzīgu recepšu ir simtiem. Eksperimentējot katram pašam jāatrod tā īstā un iedarbīgākā brīnumzālīte un pareizākā šķīduma sagatavošanas metode.
Vispārējie nosacījumi No augiem iegūtos koncentrātus parasti atšķaida attiecībā 1:2, 1:3, 1:5 un izlieto uzreiz vai uzglabā tumšā, vēsā vietā.
Koncentrātiem visbiežāk pievieno ziepes (40 g/0 l). Dažreiz veido vairāku augu koncentrātus. Novilkumu iedarbības laiks ir īslaicīgs, tāpēc augu apstrāde ar tiem jāatkārto.

Pelni un citas metodes
Pret augu kaitēkļiem (laputīm, gliemežiem) lieto arī citas tautā populāras metodes:
sinepju pulveri (200 g/10 l);
pelnus maisījumā ar kaļķi;
augus aplej ar ziepjūdeni;
augsni un augus apputina ar tabakas putekļiem;
lej ar vircu vai karstu ūdeni.

Bioloģisko apkarošanas līdzekļu klāstā varam minēt vēl kādu pavisam nopietnu un pārbaudītu metodi – kukaiņu un kaitēkļu izķeršanu ar vienkāršu rūgstošu šķīdumu (sulu, alu), kas ieliets īpašā ķeramierīcē vai pudelē.

Vispārēja informācija.

Pret kaitēkļiem, puvi un uguni

Māju būvniecībā jau gadsimtiem ilgi izmanto koksni, turklāt šis materiāls kalpo ne tikai desmitiem, bet pat simtiem gadu. Taču ne vienmēr. Koka būves reizumis cieš no dažādiem kaitēkļiem, puves vai uguns. Tieši tāpēc mūsdienās cilvēkiem ir iespēja šim materiālam palīdzēt izdzīvot ilgāk.


Koksnes apstrādē noteikti jālieto aizsarglīdzekļi.

Neraugoties uz to, ka būvmateriālu tirgus piedāvā daudz jaunus, mūsdienīgus un interesantus materiālus, interese par koku nemazinās. Īpaši iecienīts koks ir individuālajā sektorā. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša. No koka būvētā mājā cilvēki jūtas komfortabli, jo tas ir dabīgs un ekoloģisks materiāls. Tiesa, līdztekus daudzajiem plusiem, kokam piemīt arī vairāki mīnusi. Tas ātri un viegli deg, koks var ciest no dažādām baktērijām un sēnītēm, pelējuma, kukaiņiem u.tml. Tieši tāpēc cilvēki gadiem ir domājuši un strādājuši pie tā, lai paildzinātu koka kalpošanas laiku, pasargātu to no liesmām, slimībām un puves. Tomēr jāteic, ka arī mūsdienās, diemžēl universāls risinājums šīm problēmām nav atrasts. Pēc daudziem meklējumu gadiem cilvēkiem ir izdevies vienīgi radīt līdzekļus, kas iepriekš minētos trūkumus var samazināt līdz minimumam. Pārsvarā tie ir līdzekļi ar dažādām aizsargīpašībām.

Liesmu aizkavēšanai

Sāksim mūsu apskatu ar līdzekļiem, kas koksni var pasargāt no uguns. Taču runāsim tikai par tiem sastāviem, kas saglabā koksnes tekstūru. Līdz ar to publikācijā nebūs runa par krāsām un ziedēm. Un kāpēc gan dabīgā materiāla skaistumu bojāt, to aizkrāsojot?

Kokmateriālu var apstrādāt, izmantojot dziļo un virspusējo piesūcināšanu. Dziļā piesūcināšana notiek zem spiediena speciālos autoklāvos un tikai rūpnieciskos apstākļos. Materiāla aizsardzībai tas ir drošākais līdzeklis, jo piesūcināšanas sastāvs iekļūst apmēram 1,5 cm dziļumā, kas ļauj iegūt ugunsaizsardzības augstāko klasi. Diemžēl darbā ar koksni tieši būvlaukumā šī metode nekādi nav izmantojama. Tāpēc pievērsīsimies sastāviem, ko uz koksnes klāj ar otu, rullīti, sūkli, smidzināšanas metodi u.tml.

Kokmateriālu apstrādei var izmantot sastāvus, kuros ietilpst antipirēni. Tie no sastāva iesūcas koksnes virsmā un pasargā no uguns. Tie var traucēt uzliesmošanu vai neļaut izplatīties tām pa virsmu. Liesmu ietekmē antipirēns sadalās gāzveida un cietos produktos. Gāzveidīgie koksnei noņem karstumu, bet cietie uz virsmas veido plēvi. Tā savukārt neļauj piekļūt skābeklim, kas veicina degšanu.

Iegādājoties šos līdzekļus, jāpievērš uzmanība, kādā aizsardzības efektivitātes klasē tas ietilpst.

Tajā pat laikā neticiet apgalvojumam, ka apstrādāta koksne vispār nedegs. Tas ir tikai līdzeklis, lai aizkavētu nejaušu ugunsnelaimes izcelšanos un liesmu izplatību, tādējādi iegūstot laiku dzēšanai. Tāpat jāņem vērā, ka jebkurš sastāvs ekspluatācijas laikā zaudē savas īpašības, tāpēc apstrāde laiku pa laikam jāveic atkārtoti.

Kompleksais variants

Speciālisti mēdz apgalvot, ka labai koksnes aizsardzībai nepietiek ar kādu vienu līdzekli, bet tai jābūt kompleksai. Līdz ar to bez ugunsaizsardzības jānodrošina arī bioaizsardzība. Lai izvairītos no ilga un nogurdinoša darba, apstrādājot virsmas vispirms ar vienu, bet pēc tam ar citu līdzekli, labāk ir izvēlēties kombinēto variantu. Atsevišķi ražotāji piedāvā sastāvus, kuros ietilpst viss, kas nepieciešams — sākot ar antipirēniem un biocīdiem, un beidzot ar krāsvielu pigmentiem un plēvi veidojošām piedevām, kas pasargā no atmosfēras kaitīgās ietekmes.

Aizsargplēve — labi vai slikti?

Ķīmisko preparātu ražotāji izstrādājuši dažādas receptes sāļu ūdens sastāviem (antipirēniem). Tiem tiek pievienoti antiseptiķi, kas ļauj pasargāt materiālu vēl arī no bioloģiskās sairšanas. Šos līdzekļus iedala divās grupās. Pirmajā ietilpst piesūcināšanas līdzekļi uz ūdens bāzes bez saistvielām, bet otrajā ar saistvielām. Pēdējos mēdz dēvēt par ūdens-dispersijas akrila sastāviem, un tie uz virsmas veido polimēra plēvi.

Daudzi profesionāļi un amatieri atzīst, ka daudz ērtāk ir lietot vienu līdzekli nevis veselus trīs (antiseptiķi, antipirēnu, laku). Taču šajā punktā vienprātība beidzas. Vai kompleksie līdzekļi ir tik labi? Te vienota viedokļa nav. No vienas puses ir labi, ka uz virsmas veidojas plēve, kas pasargā no lietus ietekmes un pārējo komponentu aizskalošanas. No otras puses — ja rodas šaubas, vai koksne ir pietiekami labi piesūcināta, otrreiz sastāvu klāt vairs nav jēgas, jo uz virsmas jau ir aizsargplēve, caur kuru materiālā nekas vairs neiesūksies.

Un vēl — antipirēnu un antiseptiķu iedarbības laiks mēdz būt atšķirīgs. Pirmajiem tas ir 2—5 gadi, otrajiem 5 un ilgāk. Pēc antipirēna garantijas laika beigām koksne zaudēs ugunsaizsardzības īpašības, savukārt antiseptiķu ietekme saglabāsies. Tad, nu, rodas jautājums — kā caur aizsargplēvi piesūcināt koksni ar antipirēnu?

Līdz ar to, izvēloties aizsarglīdzekļus, rūpīgi jāpārdomā visi “par” un “pret”.

Ingūna APERĀNE

Eņģeļtaure: kaitēkļu apkarošana. Padomi.

Mums eņģeļtaurei kaut kādi kukainīši uzmetās un nobira visas lapas. Ko darīt?

*** Diemžēl kaitēkļiem ļoti garšo eņģeļtauru jaunās lapas. Vasarā, kad taures ir ārā, tad nav tik traki, bet tikko eņģeļtaure ir telpās – tā mošķi ir klāt.

*** Manu lielo tauri arī laputis ēd nost - ar visiem maniem pulverūdeņiem nevar nosargāt. Nesen taisīju kārtējo eksekūciju ar indēšanu un pulverizēšanu, bet šorīt skatos - klāt atkal tās riebekles.


*** Ir tāds oranži-dzeltens flakoniņš, vienmēr aizmirstu nosaukumu. Ražo Džonsoni, puse flakona oranža un puse dzeltena. Flakona augšdaļā melnā ierāmējumā nosaukums rakstīts. Parasti atrodams lielveikalos pie sadzīves ķīmijas - tur kur gaisa atsvaidzinātāji. Labs un iedarbīgs. Un vispār labi palīdz tieši pret visādiem lapu ēdājiem - vienalga, vai tas ir tārps vai lidonis.

*** Es vienmēr indēju ar Actaru. No pulvera pati sataisu šķīdumu. Līdz šim neviena uts pret to nav bijusi izturīga. Bet viņu nepārdod lielveikalos, bet gan speciālajos veikalos. Šī ir inde, nevis atbaidītājs. Pamēģini.

*** Es tikko abas savas taures nomigloju ar Actara. Nepietiek, ka vienai tīklērce, tad otrai vēl arī riktīgas, sulīgas laputis.

*** Kad turu mājās, tad manai arī veidojas visādas kaites, bet ārā nav neviena kukaiņa.

*** Par lapām nesatraucies, viņas saaugs. Un tā Actara noēdīs visas tās utis, man tā šķiet. Nu ir kaprīza tā puķe, kad siltumā istabā ienes, bet mēs esam stiprākas, mūsu pusē ķīmiskā rūpniecība.

*** Nekas puķei nenotiks, es savējās ik pa laikam ar šo smidzinu un puķei ne vainas.

*** Ja tā ir tīklērce, tad tā ir baisa sērga. Man Actara aplauza zobus - bet ērce palika. Biju spiesta taisīt Deci, un tad vēl vairākas reizes. Varētu jau ļaut apbirt lapām un pasludināt rudeni, bet tūlīt, tūlīt ziedēs, un bailes arī, ka citam kam nepielīp.

*** Rudenī var neko nedarīt - gaidīt pavasari. Lapas ataugs vietā, ierobežo laistīšanu, mēslošana jāpārtrauc, ja ir pumpuri un taisās ziedēt, ļauj lai nozied un liec uz ziemas guļu.

*** Es te vēl vienu eksperimentu tagad veicu - es ievēroju, ja ar pulverizatoru tā sirsnīgi pūš siltu ūdeni tiem kukaiņiem virsū, tad tie pa lapu sāk šļūkt uz leju. Nu galotnes vismaz es kādu laiku esmu nosargājusi ar šo paņēmienu. Ja būs kaut cik normāls laiks, tad nopirkšu Deci vai Actaru, izstiepšu laukā un tad nu tā sirsnīgi dabūs viņas. Vēl man ir ideja ar ķiplokiem. Varētu savārīt ūdeni, apliet un ar to uzlējumu apsmidzināt. Man tā ķimizēt ļoti vismaz pagaidām negribas - man virtuvē taurei blakus mazie papagaiļi dzīvo un nav man citur vietas ne papagaiļiem, ne taurei.

*** Es savējās vai nu izstumju ārā smidzināt vai iestumju garāžā. Uz visu atlikušo dienu.

*** Ar Actaru pat nevajag smidzināt, pietiek uzliet uz zemes.

*** Parasti, ja kukaiņi nepazūd pēc pirmajām pāris reizēm, tad tas kukainis pret indi paliek imūns un jāmaina inde.

*** Iespējams, ka tos caurumus izgrauž tādi brūni kukaiņi - nezinu kā viņi pareizi saucas, tādi pagari ar ūsiņām .

*** Parasti viena inde iedarbojas sezonas laikā tikai 2 reizes, ja mošķi nepazūd, tad jāmaina inde. Rudenī var apgriezt un nest iekšā. Es vismaz tā darītu. Ja puķe nav pārāk liela, var mēģināt katru lapu noslaucīt ar zaļo ziepju šķīdumu, tikai tad pēc katras lapas nobraucīšanas bez maz vai lupata jāmaina. Es vienreiz tā ar zaļajām "blusām" darījos, jo nekas nepalīdzēja. Bet vai ir vērts tā ņemties, ja vienalga tā taure jāliek uz ziemu nost? Ā, un augsnes virskārtu, protams, vajag nokašāt, lai tās zarazas bērneļi, ja gadījumā sakrituši, par daudz nesapriecātos.

*** Ideāls līdzeklis pret tīklērci – lietus.

*** Ļoti labs līdzeklis ir cukurūdens miglojumi! Apmēram 20g uz litru. Decis un tā lētie analogi iedarbību beidz pie +22 grādu gaisa temperatūras un nav arī paredzēts tīklērcēm. Tīklērces vasaras beigās un rudens sākumā ir jāapkaro pirms tās sākušas producēt ziemotspējīgus sarkanus pēcnācējus un nevajag gaidīt kad tās lapās savelk tīklus, kas aizsargā no kontakta.

*** Pēc miglošanas apskaties kārtīgi zem lapām vai nav kādi pretekļi tur paslēpušies.

Actaras pamācībā rakstīts, ka jāizlieto 2h laikā un tad pārpalikumu jāizlej. Vai viņš pēc 2h paliek neaktīvs kā inde vai tas ir aiz drošības apsvērumiem?

*** Nu ja, paliek vājš un palīdz mošķiem pierast pie indes.

*** Katrai jaunai miglošanas reizei jātaisa atkal jauns šķīdums.

Sējas kalendārs.

Jūlijs ir vasaras pilnbrieda mēnesis.

Sēšanu un stādīšanu nomaina rūpes par sējumiem, ražas vākšana un tās sagatavošana uzglabāšanai. Taču vēl var paspēt iesēt lapu dārzeņus, redīsus un citus tiem radniecīgus augus rudens ražai. Jāgatavojas rudens sējai un stādīšanai, apstrādājot augsni papuvēs un laukos, kur raža jau novākta.

Nozīmīgākie jūlija darbi ir ogu lasīšana un sagatavošana uzglabāšanai, tāpat gurķu un tomātu vākšana, to skābēšana un konservēšana. Šiem darbiem piemērotākās ir augļu un ziedu dienas, tajās labi izdosies ievārījumi, skābējumi, konservējumi. Lapu dienās un nelabvēlīgajās dienās vāktais piemērots tūlītējai lietošanai.

Savukārt jauno kartupeļu un sakņu dārzeņu vākšanai, ja nepieciešams tos uzglabāt, piemērotākās ir sakņu dienas. Sakņu dienas ir piemērotas ravēšanai un augsnes apstrādei, nezāles lēnāk ataug. Īpaši nezāļainu lauku apstrādei vērtīgas ir citiem dārza darbiem nelabvēlīgās dienas.



1. 07. Mēness Jaunavas zvaigznājā. Valdošais elements zeme. Sakņu diena. Sēj redīsus, rutkus, stāda kāļus un galda bietes. Ravē un rušina sējumus un stādījumus, lai ierobežotu nezāles. Retina sakņaugus, burkānus, sakņu pētersīļus un citus. Novāc pavasara sīpolpuķu sīpolus, ja tas vēl nav paspēts.

2. 07. Mēness Svaru zvaigznājā. Valdošais elements gaisma. Ziedu diena. Sēj divgadīgās puķes nākošajai vasarai. Vāc ārstniecības augus, sien pirtsslotas. Lasa ogas un gatavo tās uzglabāšanai.

3. 07. Mēness no Svariem ieiet Skorpiona zvaigznājā pulksten 12. Ziedu diena līdz 11, pēc tam dārza darbiem nelabvēlīgs laiks. Appļauj nezāles. Apkaro kaitēkļus.

4.-5.07. Mēness Skorpiona zvaigznājā. Valdošais elements ūdens. Stādāmā laika beigas. Lapu dienas. Sēj rudens šķirņu salātus, garšaugus. Brīvajās platībās sēj strauji augošus zaļmēslojuma augus (eļļas rutkus, lapu sinepes). Laista augus, kur tas nepieciešams. Dod papildmēslojumu.

6.-7. 07. Mēness Strēlnieka zvaigznājā. Valdošais elements siltums. Augļu dienas. Lasa ogas un gatavo tās uzglabāšanai. Novāc gurķus un tomātus, vākumu var skābēt un konservēt. Segtajās platībās stādītajiem gurķiem un tomātiem veic nepieciešamos kopšanas un veidošanas darbus.

8. 07. Mēness no Strēlnieka ieiet Mežāža zvaigznājā ap pulksten 14. Augļu diena līdz pulksten 13, tad seko dārza darbiem nelabvēlīgs laiks līdz 21, tad sākās sakņu diena. Ogu un augļu dārzeņu vākšanu un pārstrādi vēlams beigt līdz pulksten 14. Vēlāk ravē un appļauj nezāles, novāc nevietā augošus augus, apkaro kaitēkļus.

9.-10. 07.Mēness Mežāža zvaigznājā. Valdošais elements zeme. Sakņu dienas. Ravē, apstrādā augsni. Vāc agros kartupeļus, burkānus, redīsus, lai tie uzglabātos un nevīstu tik strauji. Nostiprina nogāzes, klāj celiņus, taisa sētas.

11.-12.07. Mēness Ūdensvīra zvaigznājā. Valdošais elements gaisma. Ziedu dienas. Vāc ārstniecības augus, sien pirtsslotas, vāc un gatavo uzglabāšanai garšaugus. Lasa ogas, gatavo tās uzglabāšanai, arī kaltējot.

13.-15.07. Mēness Zivju zvaigznājā. Valdošais elements ūdens. Lapu dienas. Laista augus, kur tas nepieciešams. Dod papildmēslojumu telpaugiem, viengadīgajām puķēm kastēs un podos. Appļauj zālienus un ganības, lai zelmenis ātri ataugtu. Apgriež slikti sakuplojušus dzīvžogus.

16.-17.07. Mēness Auna zvaigznājā. Valdošais elements siltums. Augļu dienas. Lasa ogas, novāc augļu dārzeņus, gatavo vākumu uzglabāšanai. Novāc puķukāpostus, cukurzirņus, pākšu pupiņas uzglabāšanai un pārstrādei. Vāc zālāju sēklas. Pļauj zāli ziemas lopbarībai.

18.-19. 07. Mēness Vērša zvaigznājā. Valdošais elements zeme. Sakņu dienas. Apstrādā augsni. Vāc jaunos kartupeļus un sakņu dārzeņus. Novāc ziemas ķiplokus un agri stādītos sīpolus. Veic dārza labiekārtošanas darbus, veidojot celiņus, nostiprinot nogāzes, ceļot sētas un dārza būves.

20. 07. Mēness Dvīņu zvaigznājā. Valdošais elements gaisma. Stādāma laika sākums. Ziedu diena. Pārstāda pavasarī noziedējušās ziemcietes. Vāc puķu un ārstniecības augu sēklas, pašus ārstniecības augus. Vāc graudaugu, eļļas augu un zālāju sēklas. Novāc garšaugus un gatavo uzglabāšanai. Lasa ogas un gatavo uzglabāšanai. Pļauj zāli ziemas lopbarībai.

21. 07. Mēness Dvīņu zvaigznājā, bet atrodas Perigejā, tāpēc diena dārza darbiem nelabvēlīga. Ierobežo nezāles, kaitēkļus. Tīra noliktavas un to inventāru. Apstrādā augsni nezāļainos laukos.

22.07. Mēness Vēža zvaigznājā, bet pilnā Saules aptumsuma (Latvijā nav redzams) ietekmē arī šī diena dārza darbiem nelabvēlīga. Turpina darbu pie nezāļu un kaitēkļu ierobežošanas, kā arī noliktavu tīrīšanas un dezinfekcijas.

23.-25. 07. Mēness Lauvas zvaigznājā. Valdošais elements siltums. Augļu dienas. Vāc ogas un augļu dārzeņus, gatavo ievārījumus, skābē un konservē. Novāc puķukāpostus, cukurzirņus, pākšu pupiņas. Novāc graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklas.

26.-28.07. Mēness Jaunavas zvaigznājā. Valdošais elements zeme. Sakņu dienas. Apstrādā augsni. Sēj rudens šķirņu redīsus. Vāc jaunos kartupeļus un sakņu dārzeņus.

29.-30. 07. Mēness Svaru zvaigznājā. Valdošais elements gaisma. Ziedu dienas. Vāc ārstniecības augus un floristikas materiālus. Novāc un gatavo uzglabāšanai garšaugus. Pārstāda noziedējušās ziemcietes. Vāc puķu un ārstniecības augu sēklas. Gatavo uzglabāšanai iepriekšējās dienās vāktos augļus un dārzeņus.

30.07. Mēness Skorpiona zvaigznājā. Valdošais elements ūdens. Lapu diena. Laista augus, kur tas nepieciešams. Sēj garšaugus un rudens šķirņu salātus. Sēj zālājus nākošajam gadam. Var sēt arī skābenes un lapu pētersīļus nākošajam gadam.

Ieteikumi sagatavoti pēc Marijas un Mattiasa Tūnu sastādītā Biodinamiskā Sējas dienu kalendāra 2009. Gadam
Maria & Matthias Thun „ The biodynamic sowing and planting calendar 2009” English edition puplished by Floris Books.

Bišu kaitēkļi vai ienaidnieki?
No visiem biškopības literatūrā aprakstītajiem lielajiem bišu kaitēkļiem vai ienaidniekiem man bijušas personīgas darīšanas ar pelēm, caunām un nedaudz arī ar lāci (Karēlijā). Kā ikvienam biteniekam, man ir samērā plaša pieredze ar vaska kodēm.





No mazāk ikdienišķiem kukaiņiem labprāt pieminu, ka esmu saskāries ar iršiem (vērojis, kā irsis apsēžas ķirša zarā un lēni izpreparē biti). Nedaudz baidos un apbrīnoju šos lielos un psiholoģiski nosvērtos kukaiņus – kuram gan patīk, ka tāds liels, zemi dūcošs lidonis griežas ap tavu galvu. No visām Latvijā sastopamajām lapseņu sugām irsis jeb sirsenis (Vespa crabro) ir pati lielākā. Kas attiecas uz putniem, tad nekad neesmu apvainojies uz zīlītēm, jo allaž esmu savlaicīgi, jau rudenī, nodrošinājies pret to uzbrukumiem. Kopumā ņemot, allaž esmu vadījies pēc principa – vislabākās zāles visām vainām ir profilakse. Tādēļ esmu darījis tā, lai nedz kukaiņi, nedz putni un lielie dzīvnieki manām bitēm pāri nespēj nodarīt. Ja tas tomēr ir noticis un kāda saime cietusi, tad vispirms esmu vainojis tikai un vienīgi sevi – par nolaidību, slinkumu vai vienkārši neuzmanību, ka jau pašā saknē neesmu novērsis iespējamo saimes bojājumu.



Drusku par lāčiem

Šogad par gada dzīvnieku ir pasludināts lācis. Precīzāk – brūnais lācis (Ursus arctos). Latvijā vēl nav atjaunojusies stabila brūnā lāča populācija – tā esot iznīcināta ap 19. un 20. gs. miju. Pašlaik mūsu valsts teritorijā ik palaikam iemaldās jaunie lāču tēviņi no kaimiņu valstīm (no Igaunijas un Krievijas). Tur to populācija ir stabili pārstāvēta ar visu veidu īpatņiem un vecākie lāču tēviņi jaunuļus trenkā ne pa jokam (šajā ziņā lāču vīrišķā dzimuma pārstāvjus varam uzskatīt par mežonīgiem kanibāliem, kuri bez šaubīšanās apēd savus jaunākos sugas brāļus). Tā jaunuļi tiek izspiesti uz apdzīvoto teritoriju perifēriju. Lai arī kā nu tur nebūtu, tas nemazina lāču apetīti, un nereti viņi savā ēdienkartē iekļauj arī bišu saimes. Precīzāk –iekļauj, tiklīdz tāda iespēja rodas, jo bišu peri ir lāčiem teju mīļākais gardums. Igaunijā, kur uzskaitīti ap 600 lāču, izdemolētas bišu saimes nav nekāds retums, protams, rajonos, kur lāči dzīvo. Pirms dažiem gadiem viesojoties pie Igaunijas biškopjiem, bijām arī kādā dravā 20 km no Pērnavas, kur biškopim katru gadu lācis izposta vairākas bišu saimes. Somijas biškopji arī bieži saskaras ar lāču uzbrukumiem bišu saimēm. Somu un igauņu kolēģi par lāču nodarītajiem postījumiem regulāri saņem kompensācijas. Arī Latvijas likumdošana paredz šādu iespēju. Cerams, ka to nevajadzēs lietot – biškopju un lāču ceļi Latvijā nekrustosies.

Kaut nu tā arī notiktu un Latvijas lāči mūsu bites liktu mierā! Kādēļ? Tādēļ, ka nedz biškopjiem, nedz lāčiem tas nav izdevīgi. Labāk, lai lāči dzīvo savā nodabā un nenodara pāri bitenieku īpašumam – tas nodrošinātu, ka abas puses saglabā draudzīgas attiecības. Kādēļ tā? Lai tā sauktie bišu ienaidnieki biteniekam būtu aplūkojami pavisam citā gaismā. Par to arī šis raksts.



Katram sava tiesa

Biškopība nav tikai medus iegūšanas veids. Biškopība ir arī iespēja dzīvot harmonijā ar dabu. Biškopība palīdz bišu kopējam dziļāk ielūkoties dabā, procesos, kas notiek mums apkārt, izprast un saudzēt to. Galu galā tas ir arī labākais veids, kā atpūsties. Jo, tikai izbaudot savas bites un līdz ar viņām arī sevi kā dabas sastāvdaļu, tikai pa īstam varam aizmirsties no ikdienas steigas un rūpēm. Jā, tas gan prasa zināmu piepūli sākumā un nelielu sevis noskaņošanu, tomēr ir iespējams.

Mans nodoms – ar šo rakstu aicināt rūdītos biškopjus paskatīties uz dažām ierastām lietām nedaudz no citas puses, bet tos, kuri vēl nav kļuvuši par biteniekiem vai tikai atrodas šī brīnišķīgā ceļa sākumā, mudināt ielūkoties dziļāk lietu kopsakarībās un velti netērēt laiku, gaužoties par procesiem, kuri noteiktos apstākļos ir neizbēgami.

Tas, ka bitēm garšo medus, nav nekāds noslēpums. Bites ir atkarīgas no šī dzīvības eliksīra, tās ir sabiedriski kukaiņi, kuri veido daudzskaitlīgas kukaiņu kopas – bišu saimes – ne tikai vasaras aktīvajā periodā, bet arī ziemā. Tādēļ bišu saime visu vasaru pūlas, lai ievāktu pietiekami daudz barības un saime spētu pārziemot. Kas zina, cik ir pietiekami daudz? – Neviens, tādēļ bites tik vāc un vāc nektāru un pārstrādā medū.

Savukārt, kāds gan tur brīnums, ka bišu saime – bišu peri, putekšņu rezerves un medus krājumi – ir barības vielām bagāta pārtika citiem dzīvnieku pasaules locekļiem. Tādēļ nav jēgas dusmoties uz tā sauktajiem bišu ienaidniekiem (runājot biškopības mācību grāmatu terminos), bet labāk mēģināt izprast dzīvo dabu un tās procesus mums apkārt. Un no materiālajiem zaudējumiem izvairīties, izzinot dzīvnieku un kukaiņu paradumus un savu dravošanu iegrozot tādā gultnē, kas pasargā bišu saimes no iespējamiem bojājumiem un zaudējumiem.

Un svētīgi arī ņemt vērā universālo bausli: „ Dabai dabas tiesa, cilvēkam – tikai dāvanas!” Neaizmirsīsim, bites ir teju vai vienīgās no cilvēka saimnieciskajā darbībā izmantotajiem kustoņiem, kuri nav piejaucēti. Bite stropā ne ar ko neatšķiras no bites mežā koka dobumā. Tādēļ, ja reiz bite ir kāda cita dzīvnieka barības vielu sarakstā, pieiesim tam ar izpratni.



Bišu dzenis

Ilustrācijai kā pirmo minēšu manu mīļāko piemēru – gadījumu ar bišu dzeni.

Bišu dzenis (Merops apiaster) ir 26–30 cm garš putns (tātad, samērā liels putns) ar asu un garu knābi. Tā stāv rakstīts Latvijā populārajā biškopības grāmatā, kuru sastādījis autoru kolektīvs Jāņa Ārgaļa vadībā un kura izdota 1970. gadā – tā sauktā Dzeltenā grāmata. Tālāk grāmatā seko teksts par to, kā minētais putns izskatās, un neko citu, kā tikai to, ka viņš ir bezgala skaists, secināt pagaidām vēl nevaram. Turpinājumā norādīts, ka ligzdas veido upju krastos 1–2 m dziļās alās un ka mūs republikā nav sastopams. Nu gan žēl!

Taču tad seko tā briesmīgā rindkopa: „Dzeņi parādās dravās lielos baros un iznīcina ļoti daudz bišu. Tos apkaro vakaros, aizbāžot alas ar hlorpikrīnā vai sērogleklī samērcētiem auduma vīstokļiem. Tos šauj vai ķer ar zvejnieku tīkliem, ko izkar ap dravām 2–3 m augstumā.”

Nezinu, cik lielā pulkā šiem skaistajiem putniem jāsavairojas, lai tie spētu nodarīt biškopībai tādus zaudējumus, ka tos būtu tik nežēlīgi jāiznīcina. Ja tā būtu, tad jau sen tie visas bites būtu notiesājuši. Daudz interesantāk man bija citur lasīt, ka šie putni vasarās dzīvo Ziemeļu puslodē, ka tie ir tipiski Eiropas faunas pārstāvji (angliski tos sauc par Eiropas bišu ēdājiem – European Bee-eater), bet ziemu pavada tālu, tālu Āfrikas dienvidos. Ka tālais ceļojums no vienas pasaules malas uz otru jau tāpat ir pilns briesmu un ne visiem putniem izdodas to veikt. Kamdēļ lai tos vēl izšautu un zvejnieku tīklos ķertu?

Un, zināt, kas ir tas jaukākais? Šie putni pēdējos gados aizvien biežāk ir novēroti Latvijā.

Bet neba jau tādēļ iesim atzīt, ka jauns kaitēklis parādījies pie mūsu biškopības apvāršņa!



Bišu ķēniņš un citi

galminieki

Jau minētajā biškopības grāmatā blakus bišu dzenim aprakstīti vēl divi ļoti interesanti putni: brūnā čakste (Lanius collurio) un pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata). Pēdējo Pauls Grīnups savā grāmatā Mana biškopība (1937) sauc arī par bišu ķēniņu! Šī putniņa auguma izmērs un apspalvojums gan nav sevišķi karalisks – kā jau tas viņa raksturojumā ierakstīts – pelēks un ar īpaši košu spalvu rotu neizceļas. Tādēļ īsti nav izprotams šāds pagodinājums. Brūnās čakstes gan ir par pelēko mušķērāju nedaudz augumā lielākas, arī spalvas tām košākas.

Pavisam pārsteidzošs atklājums dažam labam būs izlasīt, ka arī viens no piekūnveidīgajiem putniem – ķīķis jeb lapseņu (bišu) klijāns (Pernis apivorus) ir bišu ienaidnieks. Par to raksta Pēteris Rizga grāmatās Biškopība (1946) un Latvijas Dravnieks (1939). Jaunākā publikācija, kuru man par šo tēmu izdevās atrast, ir Arvīda Korneta 1980. gadā izdotā grāmata Bišu slimības. Cik izdevās noskaidrot pie ornitologiem, tad drīzāk jau gan tas ir lapseņu, nevis bišu klijāns (lai gan tam pretrunā ir angliskais nosaukums honey buzzard – medus klijāns). Internetā atradu arī bildi, kur putns ieracies zemē lapseņu ligzdā. Neesmu novērojis, nedz arī dzirdējis no biškopjiem, ka šis putns būtu kaitējis bitēm.

Iepriekš minētie putni Latvijas biteniekiem, kā izrādās, ir bijuši pazīstami jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē un varbūt arī vēl agrāk. Taču pēdējos gados līdz ar putuplasta stropu ienākšanu mūsu dravās parādījies arī jauns, vēl līdz šim nezināms bišu kaitnieks. Tiesa gan, nav man sevišķi daudz informācijas par stāvokli Latvijā, bet igauņi ziņo, ka pelēkās dzilnas (Picus canus) aizvadītajā ziemā kādā dravā izpostījušas 40 bišu saimes. Ziņas ir drošas tādēļ, ka bitenieks, ziemas nogalē ieraudzījis 36 bojātus putuplasta stropus, nolēmis veikt noziedznieka izsekošanu. Kamēr sekojis, tikmēr pēdējie četri stropi arīdzan ieguvuši sānos prāvus caurumus. Bet izdevies novērot arī pašu vaininieku. Latvijā tāpat esot bijuši gadījumi, kad dzilnas izkaļ caurumus putuplasta stropu korpusos. Visapdraudētākās esot vietas, kur stropa sānos izveidoti padziļinājumi korpusa satveršanai. Šajās vietās putuplasta slānis ir plānāks un korpuss ievainojamāks. Raksturīgi, ka dzilnas apstrādājot stropus pēc iespējas no visām pusēm...

Vai tādēļ iesim tagad dzilnas ķert ar tīkliem? Drīzāk – aptīsim stropus ar jumta papi, piesliesim saplākšņa vairogus vai kā citādi pasargāsim bites no putnu uzlidojumiem. Šāda aizsardzība, varbūt gan nedaudz nopietnāka – dēļu apvalks putuplasta stropiem – arī noderēs, lai izvairītos no caunām.



Cauna

Par caunu (Martes marrtes) man ir divi stāsti no paša pieredzes.

Pirmais – biju izgatavojis saviem stropiem paplašinātas jumtu ventilācijas lūkas un aizsedzu tās ar stiepļu pinumu. Pavasarī pārsteigums bija bezgala liels, kad stropam, kurā glabāju rezerves šūnas, ventilācijas lūka bija izgrauzta plašāka un siets sastumts čupā – pa izveidoto eju mierīgi varēja iebāzt roku!

Otrs stāsts no Brīvdabas muzeja laikiem, kad mēģinājām dravot un sviest medu muzeja teritorijā, precīzāk, Ārluiku dzīvojamajā rijā un tai blakus esošajā klētiņā pa ziemu glabājās rezerves kāres. Cauna tās bija uzgājusi un pēc mielasta atstājusi glītu čupiņu izkārnījumu, kas sastāvēja no kopā salipušiem vaska krikumiem. Nekādā gadījumā to nevarēja apzīmēt ar vārdu, kuru izmanto, lai lamātos, – caunas maltītes atliekas nesmirdēja un vēl ilgus gadus glabājās trauciņā manā grāmatu plauktā blakus biškopības grāmatām.

Kā redzējām, vasks, šī dabas plastmasa, caunas vēderam bija izgājusi cauri praktiski neskarta.



Vaska kode

Lai mums netrūktu iemeslu brīnīties, daba parūpējusies par kādu brīnumainu kukaini – vaska kodi. Biškopji parasti nav sajūsmā par šo nejauko naktstauriņu, kuru mēs, atrautu no konteksta – bišu ligzdas vai šūnu glabātavas, nespējam pat lāga atšķirt no citiem līdzīgiem tauriņiem. Taču saalotās kāres, sagrauztais vasks, tīklojums un kokoni vai pat resnie ložņājošie kāpuri mums neapstrīdami norāda – šis kukainis vaska jautājumos orientējas, vasks tam ir dabiskā vide vai pat barība. Un izrādās – tā ir patiesība. Lielā vaska kode ir unikāls kukainis, kura gremošanas orgāniem pa zobam ir vasks. Zinātnieki pat mēģina no vaska kodēm iegūt preparātus, kas spētu šķīdināt vasku un veiksmīgāk tiktu galā ar tuberkulozes nūjiņu, kuru sedz un sargā vaska kārtiņa.

Vaska kodes misija ir atbrīvot bitēm dzīves telpu! Jau skolā bioloģijā esam mācījušies, ka neskaitāmi baktēriju paveidi mūsu zemeslodi atbrīvo no visa nevajadzīgā, atmirušā un liekā. Arī bitēm pēc kāda laika nāktos savu ligzdu pamest, ja nebūtu vaska kožu, kas vecās, bišu neapdzīvotās šūnas neapēstu un tādējādi neatbrīvotu vietu, kur bitēm vilkt jaunās kāres. Vaska kodes bitēm dabā ir vitāli nepieciešamas. Tikai bitenieki tās iecēluši bišu kaitnieku kārtā. Vai tādēļ piktoties uz tām? Priecāsimies, ka dabā ir tik liela sugu daudzveidība un ka savstarpējie un cieši saistītie mehānismi un sistēmas tik perfekti darbojas.

e Ja godīgi, tad pašlaik tikai viens bišu kaitēklis ir tāds, kurš būtu ierindojams melnajā sarakstā, – ērces Varroa destructor (kas par nosaukumu – destruktors), kas parazitē uz bitēm un bišu periem un parasti noved bišu saimes pie bojāejas. Tas tik tiešām ir nopietns gadījums – parazīts parasti tā neuzvedas – tam vairs nebūs, uz kā parazitēt, ja visas bišu saimes ies bojā. Taču tā nu tas ir, varras nav dabiskais mūsu medus bites ienaidnieks, tās sākušas parazitēt uz mūsu bites salīdzinoši nesen (pirms aptuveni 50 gadiem), tādēļ arī tāds iznākums – nedz dabā, nedz pašām bitēm vēl nav izstrādājušies aizsargmehānismi, un ērces var pilnīgi netraucēti savu posta darbu nodarīt līdz galam.



Kur bites, tur lāči

Bet nu atgriezīsimies pie mūsu šā gada dzīvnieka lāča. Lai piedod man tie bitenieki, kuru bitēm šis dzīvnieks ir nodarījis pāri. Tomēr lācis ir ļoti cieši, es pat teiktu – nesaraujami – saistīts ar čaklajām lidonēm. Abi dzīvojuši sānu pie sāna tūkstošiem, pat miljoniem gadu. Mūsu brūnā lāča sencis (Protursus) esot dzīvojis jau pirms 10 miljoniem gadu, bet aptuveni pirms pieciem miljoniem gadu esot cēlies Ursus minimus, kurš savukārt ir priekštecis visām mūsdienu lāču (Ursus) sugām.

Mūsu bitēm līdzīgas medus bites, kas dzīvoja saimēs un savas ligzdas veidoja noslēgtās telpās – koku dobumos vai klinšu alās, savu mūsdienīgo veidolu ieguvušas laikā starp 5,2–1,8 miljonus gadu senu pagātni. Abiem dzīvniekiem bijis gana laika, lai tie viens otru ietekmētu un lai veidotos to kopdzīve.

Bites aizsargmehānismi ir lieliski piemērojušies tieši cīņai ar lāci. Vai esat ievērojuši, ko bite dara, kad iepinas matos? Tā peras tik ilgi, līdz nokļūst līdz galvas ādai. Vai esat ievērojuši, kā bites riņķo ap seju un tad metas nāsīs vai acīs – purns ir praktiski vienīgā ievainojamā vieta lāča ķermenī.

Kādēļ bitēm ir atskabargas dzelonī, bet kamenēm (arī lapsenēm) to nav (abas tak ārēji tik līdzīgas)? Tādēļ, ka bišu ienaidnieks lācis ir siltasiņu dzīvnieks un atskabargas viņa mīkstajos ādas audos fiksē dzeloni tā, ka tas neizraujas, pat ja lācis ar ķepu notrauc biti. Indes pūslītis paliek pie dzeloņa un turpina pumpēt indi brūcē.

Kāpēc bites ir tik nadzīgas uz citu saimju aplaupīšanu – tagad mēs to saucam tā, bet kādēļ šāds mehānisms? Viena no versijām –
lai vājas saimes, kurām tā kā tā lemts iet bojā, netērētu lieki barību, bet drīzāk pabalstītu spēcīgās. Otra versija – lai bites paņemtu medu no lāču izlaupītajām saimēm – medus nav lāča galvenais mērķis (ja nu vienīgi, izņemot slaveno lāci Vinniju Pūku), lācis bitēs kāpj, lai iegūtu bišu perus –
olbaltumvielām bagātu barību. Ogļhidrātus tam nodrošina ogas un cita augu valsts barība.

Taču tik lielam un muskuļotam dzīvniekam kā lācis nepieciešama liela dažādība ēdienkartē. Tādēļ tas arī labprāt mielojas ar kritušiem dzīvniekiem un skudrām (pavasarī), zivīm un pat lielajiem pārnadžiem – aļņiem. Bišu saimes sniedz lācim vispilnvērtīgāko barību.

Bites mūsu senču dzīvē ieņēmušas ļoti būtisku vietu – medus un vasks bija ne tikai patēriņa produkts, ko ražoja savām vajadzībām, bet tos plaši izmantoja arī tirdzniecībā. Loģiski, ka biteniekam visos laikos bijuši kreņķi par lāču pastrādātajiem nedarbiem. Bet vai tādēļ mēs turēsim uz pekaiņiem ļaunu prātu?